Kaņepes Kultūras centrs ir ēka Skolas ielā 15, kuras būvprojekts apstiprināts 1895. gadā, arhitekts Rudolph Heinrich Zirkwitz. Ēka piedzīvojusi aristokrātiskas Rīgas baltvācu un krievu ģimeņu sarunas, pieredzējusi sevī daudz bohēmas Brīvvalsts laikā, kad kvartāla stūri apdzīvoja Mākslas akadēmijas un RTU studenti, līdz beidzot šeit pusgadsimtu mācījušies vairāki tūkstoši bērni un jaunieši, kas katru dienu piepildīja šo ēku ar SKAŅU.

Jāzepa Mediņa mūzikas skola no šīs ēkas pārvācās uz citām telpām, jo Rīgas Dome pieņēma lēmumu daudzas savā pārvaldībā esošas iestādes no privātīpašumiem pārcelt uz pašvaldības ēkām. Divus gadus šī ēka pavadīja tumsā un bez siltuma.

Prieks, ka pilsētā aktivizējās daudzi interesenti, kuriem šīs ēkas liktenis nebija vienaldzīgs, tostarp Gundega Laiviņa, Latvijas Jaunā teātra institūra direktore, sadarbībā ar Klausu Grīnbergu organizēja izstādi “Staro Orfejs”, kurā toreiz 11 jaunie scenogrāfi staigāja pa Rīgu, austiņās klausījās Klaudio Monteverdi baroka operas „Orfejs” partitūru un pilsētvidē meklēja telpu ainai, kurā Orfejs ar savu muzicēšanu apbur pazemes sargus un šķērso šīs pasaules un viņsaules robežu, lai glābtu savu Eiridīki.

Kaņepes Kultūras Centra laime ir vadīt ļoti īpaša nama atjaunošanu, kurā mūzikas un dažādu kultūru mākslas izpausmes turpināsies. Ir izveidojusies lieliska sadarbība ar Zaigu Gaili, kura rūpīgi seko ēkas māksliniecisko vērtību un autentiskās auras saglabāšanai. Šeit būs ugunīga koncertzāle, jūtīga virtuve un harmoniska pulcēšanās vieta.