Kā un kur precīzi radies viskijs, skaidrības nav nevienam. Viena viskija rašanās versija ir, ka viskija darīšanas mākslu uz Skotiju atveda kristiešu misionāri no Īrijas, bet nav pierādīts, ka Skotijas kalnieši paši nav atklājuši, kā radīt viskiju no saviem pārpalikušajiem miežiem. Nav saglabājušās nekādas liecības, ka viskija radīšanas māksla ir ievesta Īrijā no Skotijas, tāpēc, skaidrs ir tas, ka vai nu īri un skoti gandrīz vienlaicīgi un neatkarīgi ir atklājuši viskiju, vai arī pirmie to ir izdarījuši īri.

 

Pats vārds „viskijs” ir cēlies no ķeltu valodas vārda „uisge”, kas tulkojumā nozīmē „dzīvības ūdens”. Amerikāņi un īri raksta whiskey, skoti un kanādieši – whisky.

Populārākie ir ASV, Kanādā, Skotijā un Īrijā ražotie viskiji, taču vēl šo dzērienu ražo arī Japānā un Austrālijā. Katrā valstī ražotais produkts ir atšķirīgs. Katra veida viskija savdabīgo garšu, krāsu un smaržu nosaka izmantoto graudu šķirne un daudzums, destilācijas process un uzglabāšana.

Pasaulē tiek ražoti divi galvenie viskija veidi – iesala un tīru graudu viskijs. Iesala viskijam tieši tāpat kā konjakam un armanjakam piemīt unikāla īpašība iegūt savu specifisku, individuālu garšu atkarībā no tā kur un kādā augsnē ir izaudzēti graudi. Graudu viskiju ļoti reti var redzēt veikalu plauktos. Tam nepiemīt izteikts aromāts, toties tas daudz ātrāk nobriest ozolkoka mucās nekā iesala viskijs