Ceremonijmeistars raksta blogu

Laikam visslavenākā norvēģu pop-elektroniskās mūzikas brigāde pēc kāda laiciņa atrāda vienmērīgi sabalansētu skaņu lieldarbu.  Visai bieza, visai tumīga, bet reizē arī nesarežģīta nots te zīmējas.

Maikls Džeksons panesies uz citu sauli, Madonna kā ar vēja pūtienu cauri Tallinai aizlaidās. Tādas megazvaigznes māj mums ar atvadām. Vismaz šādas padrūmas noskaņas ir manā prātā.

Divas dziedošas lēdijas un dīvas. Abas īsā laikā, gandrīz vienlaikus pabija Baltijā. Alla Pugačova pazīmējās "Jaunā Vilnī 09", bet Madonna tikko atspēlēja koncertu Tallinā. Varētu arī sacīt: "dīvu vasaras nogale". Abas...

Jaunais dziedātājas albums "Here We Go Again" iekarojis ar pirmo nedēļu prestižā "Billboard" populārāko disku topa pirmo rindiņu. Tātad populārs, ar ko tad līdz šim ne visai pazīstamā dziedātāja tā aizķērusi amerikāņu un citu pasaules kontinentu melomānu prātus? Ar romantismu, kur citviet defekts var pārveidoties par efektu.

Tāds pirmais viedoklis - nu ir, sekojot šā festivāla aktivitātēm. Ir sajūta, ka ... viss jau reiz bijis.

Vēl vienu niansi aizķeršu šajā raksta galiņā. Kas tad ir svarīgāk - intriga caur konkursu vai tusiņš festivālā, kur komandas saliktas jau iepriekš zināmā secībā. Vai publiku tas vispār interesē?

Patreiz ASV pamanīts, tāpat arī vairāku valstu albumu popularītes tabulās ir divdesmitniekos. Romantisks "zēns", kas ar skubu cenšas ielauzties pieaugušo sabiedrībā.

Amerikānisks „meinstrīms” – nebūtu nekas sevišķs, ja vien šie nekļūtu nejēgā populāri. Spītējot vispārīgai „džeksonomānijai”, kura, pēc visa spriežot – nepāries līdz gada izskaņai vai vēl vēlākā laika periodā.