22. augusta vakars "Bites Blues klubā" bija atraktīvs un "savējais" blūzmeņu vakars. Ar leģendāro Rīgas muzikantu Valēriju Seiski. Uznāciens kopā ar Bites Blues Band bija uzkarsēts un sviedrains. Tāds labs pavilciens, kas turpinājās līdz pat pusdiviem nākamajā naktī. Ir mums attēlu galerija un varenas internetas saites, kur (ja vēl kāds nezina leģendāro cilvēku) pavēstīts par visiem Seiska mūzikālajiem darbiem un nedarbiem. Bet mēs ķeramies "vērsim pie ragiem", šo rindu autoram izdevās paņemt interviju vēl pirms karstiem diviem koncertu "taimiem". Vēl jāpiebilst - Valērijs (īstajā uzvārdā Saifudinovs) Seiskis būs vēl arī  23. augusta vakarā, laiks- plkst. 22, vieta - "Bites Blues Club".

 Un bija neliela intervija, starp uzskaņošanos ("sound cheking") un pašu koncertu... vairāk par šodienu, nekā vēsturi.
- Labvakar... Jūs esat rīdzenieks, bet mūža lielāko daļu esat pavadījis ASV. Tikai pēdējos gados ir iespēja braukt uz Rīgu, uz savu dzimteni! Ir iespējas salīdzināt, novērot...

Valērijs/V: - Jā, patiešām, Rīga ir kļuvusi tāda kā "rietumnieciska". Ir tīras ielas, ir ārzemju uzraksti, ir skaista Vecrīga.

- ... un visur Jums pazīstami cilvēki?

V: - Hmm...pirms daudziem gadiem, kad es vēl jauns biju, patiešām... staigājot pa Rīgu, aiz katra stūra satiku pazīstamu cilvēku, pazīstamus draugus. Tagad- nu tā ir kā ir. Viss te notiek, visur ir koncerti. Bet cilvēki ir pavisam citi. Nebrīnos, daudz gadi ir aizgājuši.

- Kā bija un ir latvietību tur? ASV?

V: Kad es braucu pa ielu ar mašīnu, tad man uz aizmugures borta bija uzraksts "Viva Latvia". Tur dzīvojošie latvieši, garām braucot, signalizēja. Tā teikt, es atzīmējos kā Latvijas pārstāvis. Nu un - pēc Latvijas neatkarības atgūšanas es tomēr pirmo reizi atgriezos atpakaļ 1998. gadā. Ir liela starpība, kad es aizbraucu, un kad atkal atbraucu. It kā divas dažādas pasaules. Patiesībā nemaz necerēju, ka PSRS sabruks, un ka man būs lemts atgriezties brīvā zemē.

- Un tagad regulāri esam Rīgā!

V: nu jau gan. Laiku pa laikam atbraucu. Un braucu atpakaļ - tur ir gandrīz otrā dzimtene. Un arī angļu valoda man tagad ir kā mātes valoda. Latvijā vairāk jūtos kā tūrists, lai gan tieši Rīga man ir mājas. Jāsaka, ka viss ar laiku mainās. (R.S.- patiešām, mākslinieks tā skaidri paskatās, un šo rindu autors patiešām saprot, ka mājas ir tur...kur ir mūzika)

- Mūzika ir gan te, gan tur...

V: Jā, man bija un joprojām ir iespēja arī tur ASV nodarboties ar mūziku. Daudz kas paveikts, esmu saticis vēl citus emigrantus, dibinājis vairākas grupas. Muzicējis. Patiesībā esmu visu laiku tiecies uz šo rokenrollu, rokabilli stilu (R.S.-pilna biogrāfija lasāma saitēs, kas norādītas beigās, tamdēļ neatkārtosimies, tikai ... patiešām sviedri teju fiziski jūtami, kad ir tik daudz darīts, padarīts...).

- Un, pateicoties- kuriem mūziķiem Jūs esat tāds, kā šodien?

V: esmu audzis, tā teikt, uz agrīnajiem "roka billi" mūziķiem. Nu Little Richard, arī Ray Charles, daudzi daudzi citi, Chuck Berry... Oi daudzi daudzi. Man bija arī iespēja ātri vien uz ASV aizkļūt, tamdēļ biju tajā vidē iekļāvies (R.S. - bet mēs te visi tad sēdējām aiz "dzelzs priekškara", un tā rokmūzika pa spraudziņām bija nelielās dozās sadabūjama...)... Visu Deep Purple, Led Zeppelin noskatījos. (R.S.- vēl ilgi pirms tam, kad Deep Purple jau 3x uz Latviju atbrauca, kas Roberts Plants kā solo-mākslinieks te pabija... emigrācija bija drūms pasāciens, bet daži cilvēki pie rokmūzikas ātrāk tika nekā "padomju pusē" atbraukušie...).

- Un Jūsu aktivitātes...

V: nodibināju "Flight 19" skaņu ierakstu studiju, kas darbojas vēl joprojām. Tur notiek ieraksti, tur cilvēki strādā. Nosaukums ņemts no gadījuma, kad 19 lidmašīnas pazuda tai pasaules rajonā, ko pazīstam kā "Bermudu trijstūris". Kā zinām, daudzi kuģi un lidaparāti tai vietā izgaisuši. Bet viena komanda, kas sastāvējusi no 19 lidmašīnām, pirms izzušanas paspēja noraidīt radiogrammu ar dīvainiem vārdiem "debess ne tā, zeme ne tā...". Ir saglabājušies šie ieraksti. Nu un studijas nosaukums arī tā tapa. Tur gan pazīstami, gan jauni mūziķi ierakstās.

- Mūzika nebeidzas, tā tikai sākas.

V: Jā, briest mans otrais 'cd', albums. Pakāpeniski, lēnām. Uz šo brīdi ierakstīta jauna dziesma "It's my Planet". Grūti gan pateikt, kad disks būs gatavs. Nesteidzos, laiks rādīs. Otra lielākā lieta ir - radīt bērnu operu "Franklina cepure", kurai arī gatavoju mūziku. Ir doma šo "rokoperu" (R.S.- nav teikts, ka tā būšot rokmūzika) uzvest Latvijā. Bet līdz tad ir visdažādākie darbi un lietas jāpadara. Tai jāskan latviski, tiek domāts arī par amerikānisko (anglisko) variantu.

- Viss notiek, paldies par interviju! Ps. blūzs ir jāklausās, nevis par to jāstāsta...:)

Noderīgas saites internetā:
- Viss par Valēriju Saifudinovu "Seiski": http://seisky.blogspot.com/;
- Valērija "Seiska" grupa Moonlight Jam: www.myspace.com/moonlightjam
- Arī: www.myspace.com/toxicgenerations;
- "Bites Blues Club" vietne: http://www.bluesclub.lv/
- mūzikas fragmenti klausāmi no mākslinieka grupas pirmā 'cd' "At The GasLamp": http://musicishere.com/artists/Moonlight_Jam/At_The_GasLamp;
- bilžu galerija/ 22.8.08. koncerts "Bites Blues klubā": www.club.lv/lv/galerija/4441.html.

Grāmatzīme

Trackback(0)

Trackback URI

Komentāri (0)

Pierakstīties uz šo komentāru RSS barotni

Rakstīt komentāru

Lietotāja vārds

e-pasts

Komentārs

mazāks | lielāks

Saņemt e-pastā paziņojumus par nākamajiem komentāriem (Tikai reģistrētiem lietotājiem)

Lūdzu ieraksti attēlā redzamo drošības kodu

Pievienot komentāru