Tātad...
- Tu esi rokmūziķis, un ... ne pirmo desmitgadi.

JS: Nu... esmu rokmūziķis, kādu ceturtdaļgadsimta garumā esmu rokmūzikā iekšā. Varbūt ne no tā "trakākā gala", bet tomēr....

- Nu jā, un kā Tu redzi savu vietu Latvijas, ... un ko tur slēpt, arī pasaules mūzikā!?

JS: Hmm... Latvijā un pasaulē. Latvijas mūzikā- kur ir mana vieta? Tur, kur esmu un tā mūzika nāk kopā ar mani. Es nekur sevi nepozicionēju un necenšos nekur sevi izvirzīt. Nu jā, visas lietas darbu kopdarbībā ar menedžmentu. Tā ir ikdiena. Visi dara lietas ar kādu domu par nākotni. Jāsaka, ka mūsu laikos nez kamdēļ uz augšu tiek tie, kurus tā īsti nevarētu saukt par mūziķiem. ...

... pa blatiem...!?

JS:... nu kādi tur blati vai ne-blati. Nu tur strādā televīzijā... Nu jā, bet novirzījāmies no tēmas. Mūsu saruna ir par mūziku. Kas tad ir mūziķis. Manuprāt: mūziķis ir tas, kurš māk ne tikai dziedāt, bet arī kādu instrumentu spēlēt. Kurš prot arī labas dziesmas uzrakstīt. Arī - dabas dots talants.

- Jā, esam jau " bez piecām minūtēm" veterāns, tā teikt. Ceturtdaļgadsimtu uz koncertskatuves! Jā, vai jūtam - ka veicam savu pienesumu mūzikai kopumā?

JS: Nū... neuzskatu, ka te kopā kaut ko ietekmēju. Ikviens, kurš ienāk mūzikas lauciņā, ar dažādiem panākumiem mēģina to mūziku ietekmē un papildināt. Nedomāju, ka es pārvērtēju savus nopelnus. Daru savu lietu, un gan jau mani ar laiku novērtēs.... nu gadās tā, ka jaunāks mūziķis, kurš ir tāds ambiciozāks, teiks - ka tādu kā mani vispār nepazīst.

... ir mums radusies jauna rokmūzikas paaudze...

JS: Jā, ir mums radusies jauna rokmūzikas paaudze. Domāju, ka daudz ir jāmācās vēl viņiem spēlēt. Mūziķi savas spējas tomēr attīsta laika gaitā, pakāpeniski. Nezinu tos jaunos grupu nosaukumus un necenšos arī iegaumēt. Ir daudzas labas lietas jaunajā mūzikā, tur būs viss kārtībā. Bet ir dažas grupas, muzikanti - kuri cenšas sēdēt uz "vairākiem krēsliņiem". Kādu TV raidījumu vadīt, kaut ko taisīt priekš mazām meitenītēm, kaut ko nedaudz poproka stilā pamuzicēt.... Bet gadās arī - kaut kur vokālists vai bundzinieks tā ne visai... grozies kā gribi, bet... nu neskan.

- Pasaulē ir tāda prakse: lielie un slavenie iegulda darbu, zināšanas, lai caur producēšanas darbu uz priekšu bīdītu tos jaunos! Vai arī mūsu slavenajiem (tostarp Tev pašam) nebūtu laiks ko tamlīdzīgu darīt...?

JS: Redziet, tas viss ir ārzemēs, plašajā pasaulē. Tas ir iespējams zemēs, kur ir mūzikas bizness, sava rock'n'roll kultūra un liela,mūzikā ieinteresēta sabiedrības daļa. Man te citi mūziķi ir sacījuši - kāds jaunais paiet garām grozot seju prom... viss ir saistībā ar cilvēku iekšējo kultūru. Mums ir savi Dziesmu svētki, mums ir brīnišķīgi kori, nopietnā mūzika. Bet rokmūzika kā kultūra pie mums neeksistē. Tā nav tāda kā masveidīga kustība šodien. Tas vienkārši nav TAS VARIANTS.

- Cits jautājums: pa stūriem dzird runājam... esam visai pasaules rokmūzikai, ja tā varētu teikt, "astē"? Tavs šī jautājuma traktējums?

JS: nesen Toms Grēviņš ("RadioSWH" radiodīdžejs un "Baltijas jauno mūziķu topa", TV raidījuma viens no vadītājiem - R.S.) teicis...ir vienalga, cik jauns vai vecs esi, Tev jāmāk spēlēt un pārvaldīt savu instrumentu. Kamēr tas tā nebūs, mēs esam un būsim "astē". Nu jācenšas to darīt. Jāsaka, tās mūzikas izdevniecības, kas kaut ko dara mūzikas jomā... nu nav ieinteresētas izveidot kādu produktu, kas arī ārpus Latvijas kādam būtu interesants.

... Prāta Vētra?

JS: nu jā, Prāta Vētra, tur viss ir it kā kārtībā. Bet no otras puses, viņiem manuprāt kaut kas nav līdz galam noveidojies. Gribas, lai no Latvijas būtu kāda grupa "ejoša uz ārzemēm". Kā vienu no piemēriem gribas nosaukt tos pašus Skyforger, viņi pārdomāti darbojas un piestrādā pie sava stila. Un kā informācija vēstī, viņi jau dodas pasaulē, piedaloties dažādos festivālos ārpus Latvijas robežām. Ceru, ka radīsies vēl grupas, kas strādās "uz ārzemēm" un kopējai mūzikai. Bet, kā mēs zinām - pirmie vienmēr ir pirmie.

- Daļēji jau atbilde izskanēja, bet tomēr varētu precizēt - ko darīt mūziķiem, lai pavērtos ceļš uz ārzemju lielo telpu?

JS: Nu vienkārši - paprasiet tētiem un mammām naudiņu, un brauciet uz ārzemēm mācīties. Jūs redzēsiet, kā viss notiek pasaulē, kā pasaulē mūziķi darbojas, spēlē... Gribu teikt, ka Latvijā ir labi attīstīta klasiskās mūzikas izglītība. Nu, ir mums Mūzikas akadēmija. Bet - pietrūkst popmūzikas mācīšanas un apmācīšanās iespēja.

- 100. vidusskola ar popmūzikas apmācības virzienu?

JS: jā ir... skaista ēka saulainā vietā. Kopumā ceru, ka viss ar laiku noregulēsies. Bet patreizējais mūzikas līmenis - diezin vai kādu "pa lielajam" runājot, varētu ieinteresēt. Vēl mēs varētu konkurēt ar Austrumeiropas vai Krievijas mūziku, bet, piemēram, vēl ne tuvu nevaram ar zviedriem konkurēt.. Pilnīgi piekrītu Ancei Krauzei (dziedātājai - R.S.), kura vienreiz teica "ka dziedātājam ir jābūt ar lielām un plašām balsīm šā vārda tiešā nozīmē, nevis jāmocās kā kazlēnam, kuru ved uz pakāršanu". Kad vēnas izspiežas, kad pats pārsvīdis dziedādams, kad sasprindzina tās rokas, kājas. .. Bet tā skaņa ārā vienalga nenāk. Pie manis reiz ciemos bija pāris mūziķi no citām valstīm, kopā skatījāmies kādu mūzikas šovu, ko vārdā nesauksim. Mani ciemiņi - būdami smalkjūtīgi cilvēki - tiešā veidā par dažiem vietējiem populāriem mūziķiem tā tieši neko negatīvu neteica, tomēr ... man bija kauns ciemiņu priekšā. Pēc tām piezīmēm, ka "viņi varēja labāk muskuļus kačāt vai ko citu darīt, piemēram par grāmatvedi mācīties - lielāks labums visiem būtu. Nu nevajag dziedāt, vajag tai lietai mieru likt, ja nesanāk.

- Atgriežamies pie "dvēseliskām lietām". Mūziķis: tā ir Dieva dāvana, vai varbūt grūts un pacietīgs darbs? Vai varbūt veiksme?

JS: Te būtu jāatbild pavisam īsi. Mūziķiem jābūt dvēselei un talantam. Ja tā visa nav, tad šai lietai lai liek mieru. Arī - jābūt mūzikāli pareizi orientētiem vecākiem, kuri atbalsta savu muzikāli talantīgo atvasi. Pašam censonim ir jābūt ar motivāciju un ar tām Dieva dāvanām. Darbs jādara tik daudz, lai varētu tos vēlamos rezultātus sasniegt.

- Jā, un kuram mūziķim Tu pats gribētu paspiest roku ... pasaulē?

JS: Vai dieviņās, man būtu daudzi jānosauc. No vokālistiem tas būtu Semijs Hagars, Deivids Koverdeils Sebastians Bahs (jaunākais, rokmūziķis tagadējais - R.S.), no gitāristiem Stīvijs Veijs, Ingvijs Malstīms, jā ļoti daudziem. Jā, arī Džons Petručī. Bundzenieki ... Tomijs Oldridžs no Whitesnake, ar kuru esmu iepazinies Losandželosas mūzikas akadēmijā, kad viņš vadīja savu meistarklasi. Varētu saukt "dienām" un "steriem".

- Pēdējais, un vispiezemētākais jautājums - kādi ir Džonija Salamandera tuvākie radošie plāni?

JS: Turpināt rakstīties pa jaunam skaņdarbam... Spēlēt koncertos un citos pasākumos. Tā uz priekšu negribas runāt, dzīve parādīs.

Pie tā arī paliksim, un - paldies par sarunu!

Grāmatzīme

Trackback(0)

Trackback URI

Komentāri (0)

Pierakstīties uz šo komentāru RSS barotni

Rakstīt komentāru

Lietotāja vārds

e-pasts

Komentārs

mazāks | lielāks

Saņemt e-pastā paziņojumus par nākamajiem komentāriem (Tikai reģistrētiem lietotājiem)

Lūdzu ieraksti attēlā redzamo drošības kodu

Pievienot komentāru