Kāda netverama, bet varbūt arī loģiska likteņa pavērsiena pēc žurnāla "Klubs" jaunākajā, aprīļa laidienā ir vairāki rakstu materiāli par popmūziku. Kvalitatīvi, patīkami lasāmi. Kā jau vispār vairums darbi šajā ikmēneša preses izdevumā. Un - kamdēļ arī mums par tiem neatgādināt, jo ne tik bieži ir iespēja lasīt viedokļus par PATIESĪBU pašmāju mūzikas lietās. Un - kamdēļ gan nepaslavināt kārtīgi padarītu darbu, šajā gadījumā vērīgi fiksētas patiesības vietējā mūzikas biznesā. Jeb - biznesiņā! Seko galvenās tēzes ar šo rindu autora komentāriem. TRAKAS PĀRDOMAS...

* Vispirms rakstā "Nauda par mūziku" apcerēta iespēja pašmāju skaņu māksliniekiem pelnīt naudu. Dažiem tas izdodas. Piemēra pēc minēti dažu muzikantu cenrāži: PRĀTA VĒTRA par koncertu vidēji prasa 22 000 latus; APVEDCEĻŠ - 1000 ls; DAKOTA - 1000 ls; Andris Ērglis - 2000 ls, Marija Naumova - 2000 ls; COSMOS - 3000 ls. "Mūziķi, kas šajās privātajās ballītēs kotējas visaugstāk, ir LABVĒLĪGAIS TIPS, SWEETWATER (TIME AFTER TIME ballīšu projekta nosaukums), KEKSI, Intars Busulis, Normunds Rutulis, Jolanta Gulbe un Linda Leen", tā citēts minētajā rakstu materiālā. KOMENTĀRS: mēs taču dzīvojam mežonīgajā kapitālismā. Vismaz daļai sabiedrības tā liekas. Un, protams, šādā "vidē" viss maksā tik cik maksā. Jo labāks un pašapzinīgāks mūzikas mākslinieks, jo garšīgāka cena tiek prasīta par katru uznācienu. Pelnīt grib visi. Bet - par kvalitatīvu preci vai pakalpojumu labi ir jāmaksā. Arī mūziķu aprindās.

* Šlāgermūziķi naudas pelnīšanas ziņā ir priekšā rokmūziķiem. Kā labi pieprasīti mākslinieki tiek minētas grupas DAKOTA, KLAIDONIS, ROJA, BALTIE LĀČI, APVEDCEĻŠ. Jo šlāgermūziķi, kā likums, apgūst plašu repertuāru. Līdzās pašu sacerējumiem aktīvā repertuārā ir daudzu pazīstamu skaņdarbu pārlikumi jeb t.s. koverversijas. KOMENTĀRS: arī šo rindu autors pa reizei spēlē privātas un publiskas ballītes. Protams, tad jāatskaņo ir visiem pazīstama un iemīļota mūzika. Nevis tur tikko pašsacerēti opusi, kas nav iegājušies apritē. Gribot negribot- ja vēlamies pelnīt ar instrumentu rokās, tad gribot vai negribot ir jākļūst par šlāgermūziku. Tikai izredzētajiem lemts pelnīt ar oriģinālajiem skaņdarbiem.

* Tāds zīmīgs apakšvirsraksts - "Koncerti raustās agonijā". Tiek vēstīts, ka publisko koncerttūru laiks ir beidzies. Muzikantiem galvenais peļņas avots ir korporatīvās ballītes. Tā uzskata Agris Semēvics, kurš jau krietnu gadu desmitu pazīstams kā vairāku populāru popmākslinieku producents. "Ņemot vērā, ka kultūras namu un mūzikas klubu praktiski vairs nav, praktiski visa kultūras dzīve pārcēlusies uz Rīgu un Jūrmalu, un tie visi ir plašākai publikai slēgti pasākumi. Tās ir dzimšanas dienas, kompāniju sporta spēles, biznesa iesvērību pasākumi un tā tālāk. Ja mūziķi nespēlētu korporatīvajos pasākumos, tā bodīte būtu jāklapē ciet.", turpina Agris Semēvics. KOMENTĀRS: patiesi vārdi. "Dzīvās" mūzikas dzīve (ak kāda vārdu spēle...) lauku un mazpilsētu reģionos krietni šašaurinājusies. Tam virkne ekonomisko cēloņu. Cilvēki bēg prom no depresīvajiem apvidiem, kur nav darbs, kur nav iztikšana. Bēg gan uz Rīgu, gan uz Īriju... Tie neveiklākie tiek līdz rajonu centriem, kur tomēr pa kādam kluba "atrodas". Šo rindu autors savām acīm, tā teikt, piedzīvoja Daiņa Porganta koncertu mazpagastiņā. Visumā slavens dziedošais aktieris bija spiests uzstāties desmit skatītājiem, bet pasāciena beigās šis skaits pavairojās līdz trīsdesmit "galvām". Nu pasakiet, mīļie cilvēciņi, cik patīkami šādā reizē ir pašam māksliniekam, kurš jūt, ka paša balss atbalsojas no teju tukšās zāles pretējās sienas?

* Rakstā "Nauda par mūziku" minēts arī otrs skaņu mākslinieku ienākumu avots. Proti, autortiesības. Ir vairāki vērā ņemami cipari, kas minēti šajās "Kluba" lappusēs. Līdzās vispārējām lietām (autoratlīdzība pienākas gan par atskaņošanas reizēm medijos, gan par "fona" mūziku dažādās sabiedriskajās iestādes) stāstīts, piemēram, par katru "Latvijas Radio" viļņos atskaņoto minūti skaņdarbu autori saņem 9,5 santīmus. Bet populārajā "Radio SWH" - 4,5 santīmus. Ir gadījumi, kad pasaulē vienas populāras dziesmas autors var nodrošināti dzīvot visu atlikušo mūžu. Pazīstamais mūziķis un biznesmenis Guntars Račs min... "Ja Tava dziesma iekļūst ASV Billboard top 20, tad pirmajā nedēļā tas ģenerēs apmēram 40 000 dolāru, otrajā nedēļā - 100 000 dolāru, savukārt trešajā - 200 000 dolāru. Bet turpmāk katru mēnesi par to varēs saņemt ap 20 000 dolāru. Latvijā, protams, par tādām summām neviens nesapņo, taču viens "top" autors var ģenerēt kādus 10 000 līdz 40 000 latus gadā". KOMENTĀRS: varbūt tas ir īstais profesionālisms - par savu darbu saņemt biezu skaidras naudas žūksni. Dažiem mūzikas biznesmeņiem tieši šāda ir vēlme mērīt visu skaņu mākslu kopumā. Tā teikt, viss ir labs, kas labi pārdodas. Kaut vai caur autortiesībām. Bet: kur tad paliek pati māksla. Mjāa, kad runā naudas lielgabali, tad mūzai ir jāpārlaiž grūtie laiki aizkrāsnē. Vai ne?

* Ir vēl viens zīmīgs apakšvirsraksts "Interneta triumfs". Te tiek norādīts, ka šodien kompaktdiskus izdot jau ir neizdevīgi. Par to liecina (gan šajā rakstā neminēts) "Platforma Music" piemērs. Kādreiz otrais atpazīstamības rangā pēc "Mikrofona Ierakstiem" minētais leibls nupatās strauji pārveidojas no "cd gabalu" tirdzniecības vietnes uz bezmaksas skaņdarbu atskaņošanas  www saiti, kā peļņas avotu piesaistot reklāmdevējus. Pat to stāsts vēl priekšdienās. Bet arī šajā rakstā minēts Agra Semēvica izteikums - kompaktdiski esot tikai kā faniem domāts suvenīrs. Varbūt arī pašiem māksliniekiem pašapziņas celšanai. Bet Guntars Račs domā, ka mūzikas tirdzniecība veikalā izzudīšot vispār. KOMENTĀRS: varētu teikt, gan aktuāls, gan arī novēlojies atklājums. Visā pasaulē un tostarp Latvijā jaunās informācijas tehnoloģijas šo "klasisko" mūzikas biznesu nolīdzinājušas līdz ar zemi. Daudzi vakardienas varoņi (mūzikas izdevēji) šodien bankrotē. Kā jau katrā pasaules attīstības pagriezienā - izdzīvo stiprākie. Vai arī tie, kas gatavi mainīties. Šodien mūzikas izdevēji mēģina producēšanas darbu apvienot ar koncertorganizēšanu. Tas taču skaidrs ikvienam, ka cilvēkiem vēl ilgi būs vēlme skatīt "vaigā" savus iemīļotos māksliniekus. Bet "atsevišķi" skanošās dziesmas būs tikai tāda kā bezmaksas reklāma tam vai citam skatuves dēļu bradātājam.

* Aprīļa "Klubā" ir cits raksts "Šoviņš ir, mūzikas nav". Ar pārdomām dalās ļoti pazīstamie mūzikas dzīves bīdītāji Aldis Ermanbriks un Arvīds Mūrnieks. Galvenā sarunas tēma - par mūzikas kvalitāti. Padomju laikos, kad briedumā bija Nora Bumbiere, Viktors Lapčenoks un vēl citi, tad katru ierakstu veidoja pamatīgi. Slīpējot katru dziesmas takti, dažus fragmentus pārrakstos pat desmitiem reižu. Bet šodien esot situācija, kad ir vēlme pēc iespējas ātrāk ierakstīt. Ja čoms sponsors ir naudiņu iedevis. KOMENTĀRS: dziļa taisnība, tehniskās iespējas palielinājušās neizmērojami. Pirmsatmodas laikos - oi, oi, oi, cik sviedru bija jānolej, lai tiktu līdz tai vislielākajai skatuvei un līdz vislielākajai mediju uzmanībai. Šodien teju tikko no garāžas nākušajiem "jaunajiem gurķiem" ir iespēja mājās ierakstītu skaņdarbu padarīt publiski pieejamu. Un šis process aizvien vēl vienkāršojas. Ja pirms desmit gadiem savu jauno sacerējumu varēja izbīdīt caur ātriem blatiem (draugojoties ar dažādu raidījumu veidotājiem vai programmu direktoriem), tad šodien pat tas nav vajadzīgs. Caur mājas interneta pieslēgumu ar dažiem "peles" kliķšķiem tikko tapusī mūzikas "pankūka" jau dažu minūšu laikā labi klausāma, teiksim, draugiem.lv portālā. Un finālā ir tik daudz skanošu un rūcošu melodiju, publikai galva grozās uz visām pusēm un noreibst no šīs pārpilnības. Tāpēc tam vai citam māksliniekam ir aizvien aktuālāka draudzība ar medijiem, ar mērķi panākt lielāku uzmanību par "vienreizēju mūzikas noraidīšanu".

* Arī TV šovi panesušies. Cilvēki algst pēc popularitātes, sevis pierādīšanas. Un tamdēļ labprāt piedalās "zilo ekrānu" pasākumos. Arvīds Mūrnieks ļoti zīmīgi izsakās par šo lietu: "plašsaziņu līdzekļi paņem šo cilvēku, izžļambā kā kožleni un izspļauj. Cik ir to izpildītāju, kas piedalījušies šovos un bijuši spējīgi turpināt arī pēc tam. Kas notiek ar pārējiem, mēs nezinām. Televīzijas ar to nopelna lielu naudu, jo produkts ir lokāls un nav jāpērk licences." KOMENTĀRS: nu šajos šovos ar pašu mūziku nu ir kā ir. Daudzi pazīstami skaņdarbi arīdzan tiek "apkošļāti un izspļauti kā kožļenes". Vienkāršoti runājot - tiek izākstīti. Nez ko par šo lietu domā paši oriģinālās mūzikas autori?? Labs jautājums...

* Bet nākotnē mūzikas būs vairāk, - arī tā domā Arvīds Mūrnieks. Līdzās tam, ka attīstās informācijas tehnoloģijas, būs entuziasti, kuriem mūzika būs pašapliecināšanās, ne tikai tīras naudas ieguve. KOMENTĀRS: tiešām, kad skaņu mākslas darba tehniskā "puse" kļūs daudz pieejamāka, vairāk spēka varēsim atļaut tērēt uz tīri radošajām lietām. Un tas atbalsosies ne tikai kvantitātē, bet arī kvalitātē.

* Raksta otrajā sadaļā Aldis Ermanbriks viedē... šodien mūzikas kvalitāte ir kritusies. Pat paklausoties 60. un 70-tajos gados veiktos ierakstus, jābrīnās, cik tie veiksmīgi veikti. Neskatoties uz toreiz daudz zemākajām tehniskajām iespējām. Bet šodien pie ierakstīšanas tiekot pat tie, kas nevis dzied, bet šļupst, rēc, sēc un darot vēl nezin ko. KOMENTĀRS: taisnība. Dažāda ranga censoņi nevar vien nociesties līdz brīdim, kad savu karsto mūziku (vai "mūziku") aizlaidīs tautas apritē. Tā ļoti ātri gribas pazīmēties taču... Škiet, vēl paies laiciņš, kamēr jaunajā pasaulē (kur primāro lomu spēlē ātrā iespēja mp3 failus "noraidīt" caur pasaules tīmekli) iedibināsies kaut cik kāda kārtība.

* ... un žurijas, kas vērtē visus "zvaigžņu šovus"!? Tur tiek dotas atlaides pašai mūzikai, uzsverot tikai ārējo šovu. Arī par šo lietu noskumis Aldis Ermanbriks. KOMENTĀRS: šādi šovi ir t.s. jauno laiku produkts. Viss pakārtots tv reitingiem. Jāsecina, šo mediju grupa ir ļoti atkarīga no skatītāju popularitātes. Un mums ir jau "izaudzis" tāds skatītājs, kuram šīs tīrās mūzikas vērtības ir pie kreisajiem sāniem, tā sakot. Galvenais, ka tik ziepju burbulim līdzīga šovošanās būtu katru vakaru - daudz un dikti pieejama. Arī piepalīdzot dažādiem "privātiem" medijiem. Nevienu nerausta doma, ka arī šie "zvaigžnu piena ceļi" rīt nodzisīs. Un šādi šovi būs izkošļāti un izspļauti pilnīgā aizmirstībā. Drīz.

* Un ir trešais lielais raksts "Koncertu rīkošana - bizness vai avantūra". Ar pārdomām šeit dalās Ģirts Majors (koncertu rīkotāju aģentūra "Positivus Music"), Mārcis Gulbis ("United koncerti"), Brigita Rozenbrika (Rīgas Kultūras aģentūras direktore, pagātnē arīdzan daudzu koncertu, tostarp pagaidām vienīgās Latvijas "lielās Eirovīzijas" rīkotāja). Vispirms jau par to, ka Rīga atgūstot nokavēto. Patiesi, tieši pēdējos gados mūsu galvaspilsētā biezā slānī iebrauc ne tikai "pusdzisušas", bet arī aktuālas mūzikas zvaigznes. Pārāk ilgi esam atradušies taipus "dzelzs priekškara", bet jaunā laika pirmsākumos viss bijis jāapgūst no nulle pēc kļūdu un izmēģinājumu metodes. KOMENTĀRS: teju vai īsais Latvijas koncertorganizēšanas vēstures kurss. Kur deviņdesmitie bijuši tie arhajiskie, bet šodien pastāvot problēma - kur viena koncerta laikā izvietot 90 000 skatītāju? "Arēna Rīga" šo situāciju uzlabojot, bet ... vai paši mākslinieki apzinoties, kur uzstājās? Brīžam ir kuriozi, kad vispār neesot nojautas, kas par pilsētu, kas par valsti. Lielajiem mūzikas iebraucējiem svarīgi ir ar atdevi koncertēt, pēc tam doties uz viesnīcu nosnausties, lai jau nākamajā dienā dotos uz kādas kaimiņvalsts galvaspilsētu. KOMENTĀRS: šķiet tēma atsevišķām rakstam. Šodien piebildīsim, ka mūziķi bieži vien tā dara. Sniedz standarta koncertu, paņem naudu, un aizbrauc. Pēc tam ne gailis vairs pakaļ nedzied.

* Un arī tie honorāri ir nevājie. Ļoti trāpīgu rindkopu citējis Mārcis Gulbis: "Lai spētu orientēties šai sistēmā, vajadzīga pieredze". Līdz ar to šī biznesa zelta atslēdziņa ir tā ģēnija kabatā, kurš spēj paredzēt, ka pēc gada mākslinieks X būs populārs. Un ar gudru ziņu šo X nopirkt par šā gada cenu, nevis slēgt darījumu tad, kad šis "x" uz paaugstinātas slavas rēķina paģērēs jau lielāku honorāru.
KOMENTĀRS: šāds biznesa veids ir arī tāda kā laimes loterija. No vienas puses: dziļa mīkla, kāds būs tas "x" mākslinieka honorārs tieši šim komcertam. Un no otras puses: vai uz tieši šo koncertu būs iespējams pārdot pietiekamu skaitu biļešu. Visādi gadās, biļešu tirdzniecība "karājas astē" daudziem faktoriem. Ieskaitot pat laika apstākļus. Vai, teiksim, dažbrīd ir situācijas, kad dažādi koncertorganizatori teju vienā dienā uz dažādām skatuvēm uzlūdz dažādus māksliniekus. Šo rindu autoram nācies piedzīvot... kad SCORPIONS Rīgā muzicēja gandrīz reizē ar vēl vienu tikpat pazīstamu brigādi, škiet, ar STATUS QUO.

** Hūu... daudzas citas labas, pat varenas muzikālas atziņas ir šajā "Kluba" laidienā. Prieks, ka - lai arī reti - tomēr pa reizei publicisti sasparojas uz krietni nopietnāku darbu, nekā primitīvu koncertu reklamēšanu. Vai ne?

Raitis Sametis

Autora vietne internetā: http://klab.lv/users/raitis

Grāmatzīme

Trackback(0)

Trackback URI

Komentāri (1)

Pierakstīties uz šo komentāru RSS barotni

ilike , 17 novembris, 2008

PTC
http://ilikeptc.ucoz.com/index/0-4

• 
• +0
• 
• 

Rakstīt komentāru

Lietotāja vārds

e-pasts

Komentārs

mazāks | lielāks

Saņemt e-pastā paziņojumus par nākamajiem komentāriem (Tikai reģistrētiem lietotājiem)

Lūdzu ieraksti attēlā redzamo drošības kodu

Pievienot komentāru